Search results for "mātes tēls"
showing 3 items of 3 documents
Mātišķības reprezentācijas Noras Ikstenas “Mātes piens” un Jeļenas Čižovas “Sieviešu laiks” romānos.
2020
Darbs ir veltīts mātišķības reprezentāciju pētījumam mūsdienu latviešu un krievu sieviešu prozā, kuru pārstāv Noras Ikstenas un Jeļenas Čižovas literārie teksti. Pamatojoties uz pētījumiem dzimumu studiju jomā un ņemot vērā sieviešu ģenealoģijas aspektus mātišķības pētijumā, autore, aplūkojot mātes un meitas attiecības, veic mātes uzvedības salīdzinošo analīzi mūsdienu sieviešu rakstniecībā un identificē galvenas mātišķības reprezentācijas mūsdienu sieviešu autoru skatījumā. Pētījums par mātišķības reprezentācijām mūsdienu sieviešu prozā sniedz pamatu nonākt pie secinājuma par rakstnieču mātišķības priekšstātiem. Ņēmot vērā tekstu analīzi no sieviešu ģenealoģijas viedokļa mēs varam runāt ar…
Vērtīborientētas pieejas izmantošanas iespējas latviešu valodas un literatūras apguvē 10.klasē
2020
Diplomdarbā „Vērtīborientētas pieejas izmantošanas iespējas latviešu valodas un literatūras apguvē 10. klasē” izvirzītais mērķis ir noskaidrot izstrādātā didaktiskā materiāla piemērotību10. klases skolēnu vērtību izpratnes veidošanos latviešu valodas un literatūras stundās. Diplomdarbā ir trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā analizēti mācību satura izstrādē nozīmīgi normatīvie dokumenti, mācību līdzekļi un izmantojamie resursi, analizēta sociokultūras kompetence. Ņemot vērā to, ka pētāmā tēma latviešu valodas un literatūras mācību līdzekļos v iekļauta ļoti maz, otrajā nodaļā sniegts apskats par mātes tēlu kā vērtību, bet trešajā nodaļā raksturots autores izstrādātais lingvodidaktiskais materiāls un…
Mātes tēla izveides principi 19.-20.gadsimta mijas latviešu prozā
2017
Latviešu literatūrā autori mātes tēlu savā daiļradē aktualizējuši visai bieži, tālab ikviens lasītājs, kurš kaut nedaudz ir zinošs par tautas prozas klasiku, varētu nosaukt kaut vienu mātes tēlu, kura būtu izteiksmīga – vai raksturā, vai vismaz personvārdā. 19.gadsimta nogalē latviešu literatūrā sevi pieteica spēcīgi, radoši prozas pārstāvji, kuri pēc Apsīšu Jēkaba parauga par sev tuvāko izvēlējās tieši reālisma virzienu. Šo izcilo meistaru vidū jāmin tādi vārdi kā Rūdolfs Blaumanis, Andrievs Niedra, Jānis Purapuķe un Augusts Saulietis. Katrs ar savu individuālo pieeju, tomēr visi vienlīdz veiksmīgi pratuši attēlot gadsimta aktuālāko situāciju – pāreju un savienošanos esošajai patriarhālaja…